Atgriezties pie raksta

Ogres rajona bezdarbnieki neizrāda pārāk lielu interesi par mācīšanos

Viena no iespējām, kā atgriezties darba tirgū, - apgūt jaunu profesiju vai papildināt jau esošās prasmes un zināšanas. Taču ne vienmēr bez darba palikušie pienācīgi izvērtē, ka pirmajā mirklī pat šķietami nevajadzīgas iemaņas var palīdzēt ne tikai dabūt darbu, bet arī izmainīt visu dzīvi. Kāda situācija ar bezdarbnieku pārkvalificēšanos ir mūsu rajonā, jautājām Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Ogres filiāles vadītājai Ilzei Arājai.

Cik plašs ir piedāvājums, un kāda ir bezdarbnieku aktivitāte atttiecībā uz izglītošanās iespējām?

NVA šobrīd bezdarbniekiem piedāvā apgūt apmēram 50 profesijas, kam lielākajai daļai ir 3 apmācību programmas – parastā, e-apmācība un apmācība personām ar invaliditāti -, kopā ap 150 programmu. Taču ne vienmēr izdodas nokomplektēt grupas piedāvātajās apmācību programmās, jo trūkst interesentu. Ogres rajonā uz 2009.gada 18.maiju bija 3088 bezdarbnieki, no kuriem  laikā no 1.janvāra profesionālajā apmācībā iesaistījušies tikai 66 cilvēki. Daudz izteiktāka interese ir par neformālās izglītības kursiem.

Ar ko šie apmācības veidi atšķiras?

Pirmkārt, ar mācību ilgumu. Profesionālā apmācība var turpināties līdz pat 6 mēnešiem, bet kursi ilgst ne vairāk kā 2 mēnešus. Pabeidzot profesionālo apmācību, bezdarbnieks saņem profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, neformālās izglītības kursus – apliecību par noteiktām prasmēm un iemaņām.

Vai mācīties var jebkurš, kas vien tik vēlas?

Nav tā, ka katram, kurš reģistrējas par bezdarbnieku, inspektors piedāvā, vai viņš nevēlas pamācīties. Jebkurš pasākums vairāk domāts tiem cilvēkiem, kuriem nav cerību citādāk atrast darbu – nav konkrētas specialitātes, neaktuāla profesija, trūkst zināšanu kādā nozarē. Informācija par apmācībām un to veidiem pieejama jebkuram, bet ar katru bezdarbnieku tiek veiktas individuālas pārrunas, vai tiešām tas viņam nepieciešams.

Sabiedrībā bieži vien valda neizpratne, ja NVA rīkotajos kursos iesaistās jauni cilvēki ar augstāko izglītību, kuriem diploms kabatā. Cik racionāla ir šīs bezdarbnieku grupas apmācība?

Pamatā tiek vērtēts, kādas ir iespējas atrast darbu konkrētajā profesijā. Var arī būt cilvēks ar augstāko izglītību, bet apgūtā profesija vairs nav pieprasīta darba tirgū un arī ar augstāko izglītību viņš darbā iekārtoties nevar. Tātad viņam jāmeklē iespēja apgūt kaut ko citu - pārkvalificēties, papildināt esošās prasmes un iemaņas, kas augstskolas absolventu padarītu konkurētspējīgāku.

Ogrenet jau rakstīja, ka Ogrē pašlaik 12 bezdarbnieki mācās par floristiem, kādas profesijas vēl iespējams apgūt?

Uz vietas Ogrē šobrīd diemžēl nav daudz profesiju, ko piedāvāt bezdarbniekiem. Kopš janvāra apmācībā iesaistīti 11 grāmatveži, 10 lietveži, 13 informācijas ievadīšanas operatori un jau minētie 12 floristi. Ir cilvēki, kas mācās citās pilsētās – Rīgā, Aizkrauklē -, kur apgūst autoelektriķa, loka metinātāja, apasardzes darbinieka, sanitārtehniķa, noliktavas pārziņa, pavāra un friziera profesiju. Tas profesiju loks, kurā organizējam apmācības, tiek noteikts ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem. Pašlaik atkal norisinās darba devēju aptauja, kuras gaitā noskaidrosim, kādi speciālisti mūsu rajonā  ir pieprasīti. Ja prakses laikā bezdarbniekam izdodas sevi labi parādīt, nereti viņu pēc tam šajā uzņēmumā uzaicina strādāt.

Mūsu lasītāji interesējas, kā izpaužas NVA projekts “Apmācība pie darba devēja”?

Apmācība pie darba devēja norisinās jau otro gadu. Šim apmācības veidam raksturīgs tas, ka apmācība notiek reālā darba vietā pie konkrēta darba devēja. Darbojamies divos virzienos – viens, kad 3 mēnešu laikā cilvēks atjauno iemaņas jau esošā profesijā, kurā kādu laiku nav strādājis, otrs – 6 mēnešu laikā iespējams apgūt jaunu specialitāti. Šīs apmācības laikā bezdarbniekam tiek maksāts mācību pabalsts – 50% no minimālās mēnesšalgas. Valsts maksā ne tikai mācību pabalstu  bezdarbniekam, bet arī minimālo algu darba vadītājam. Neraugoties uz šā piedāvājuma visnotaļ izdevīgajiem noteikumiem, Ogres rajona uzņēmēji nav par to līdz šim nav izrādījuši interesi.

Varbūt pie visa vainīga birokrātija, kas uzņēmējus attur no iesaistīšanās šajā pasākumā?

Patiešām, pērn, piesakoties uz apmācību pie darba devēja, pagāja ļoti ilgs laiks, kamēr akceptēja šo pieteikumu, jo  procedūra balstījās uz Iepirkumu likumu un tika organizēta caur iepirkumu komisiju, kas atrodas Rīgā. Protams, ka process ievilkās. Šogad esam radikāli mainījuši pieteikšanās kārtību. Tagad jebkuru pieteikumu izskata uz vietas Ogres filiālē. Darba devējam vair nav jāuztraucas, ka viņš saņems bezdarbnieku tikai pēc pusgada. Tāpēc aicinām izmantot šo iespēju. Darba devējiem iesakām vērsties mūsu mājas lapu www.nva.gov.lv, kur sadaļā “Darba devējiem” ievietoti visi dokumenti, dokumentu formas un prasības, kas jāievēro. Nodarbinātības valsts aģentūras  mājaslapā sev noderīgu informāciju var atrast jebkurš bezdarbnieks, darba meklētājs un darba devējs.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://arhivs.ogrenet.lv/ogre/10932

2009. gada 19. maijā, 17:15, Ogres novada ziņas
Ogrenet

Jaunākie komentāri

Gints2 • 2009. gada 23. maijā, 15:25
un labi izmācījies valodu vai ne?
di-di • 2009. gada 23. maijā, 15:21
es gaidiju vairak ka pusgadu uz angluvalodas kursiem!!!! un vinus dabuju tikai tapec ka katru menesi interesejos par viniem
xxx • 2009. gada 22. maijā, 23:17
Kad iestājos bezdarbniekos man pat neteica ka ir kādi kursi uz kuriem es varētu pieteikties, kad nākamo reiz jautāju par kursiem, man NVA darbiniece teica: "kādi kursi?" Jūs tak mācaties augskolā.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet